Bīstamo atkritumu apsaimniekošanai piešķirta viena no augstākajām prioritātēm “Nacionālā vides aizsardzības politikas plānā Latvijai”. Nacionālā Vides aizsardzības politikas plānā norādīts, ka nepieciešama “Vides kvalitātes uzlabošana un ekosistēmu stabilitāte areālos, kur to kvalitāte rada palielinātu risku cilvēku veselībai, un vides kvalitātes pasliktināšanās novēršana pārējā valsts daļā”.

Pēdējos gados Latvija atrodas intensīvas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecības darbības attīstības posmā. Latvijā ir izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas atbilst ES likumdošanai un kura vienlaicīgi nodrošina Latvijas specifiskās vajadzības šajā nozarē. Ir pilnībā ieviesta ar naftas produktiem piesārņoto lietus notekūdeņu un grunts savākšanas, pārstrādes vai uzglabāšanas uzskaites sistēma. Tajā pašā laikā bīstamie atkritumi var nonāk apkārtējā vidē, radīt kaitējumu dabai un cilvēka veselībai. Ar naftas produktiem piesārņotie lietus notekūdeņi un grunts var būt piesārņota ar jebkura veida naftas produktiem: benzīns, dīzeļdegviela, petroleja, tehniskās smēreļļas un nafta.   Ir pienācīgi jāveic pamesto objektu apsaimniekošanu, bez uzraudzības var palikt bīstamie atkritumi – tas pamata attiecas uz ar naftas produktiem piesārņoto grunti.

Pamesto objektu teritorijas rada nopietnus draudus jauni veidotiem sabiedriski izmantojamiem objektiem: dzīvojamiem rajoniem, atpūtas, dzeramā ūdens izmantošanas vietām.Vislielākie vēsturiskie NPP apjomi ir sastopami bijušajos Padomju armijas militārajos objektos, ko var uzskatīt un klasificēt kā „vēsturisko piesārņojumu”. Bijušajos Padomju armijas objektos atstātais augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums vēl arvien apdraud cilvēku veselību un vides kvalitāti.

 Latvijā ir objekti, kuri darbības procesa rezultātā veido naftu saturošos atkritumus. Būtisks piesārņojuma risks pastāv salīdzinoši nelielos objektos, piemēram, degvielas uzpildes stacijas, automazgātavās, kuri veido neliela atkritumu apjoma piesārņojumu un lieli objekti, kuri saražo ļoti lielu naftas saturošo atkritumu daudzumu, piemēram, naftas pārkraušanas bāzes. Auto mazgātavas un degvielas uzpildes stacijas piesārņojuma risku rada ar savas darbības intensitāti un lietus notekūdeņos nonākošajiem naftas produktiem, kuru īpatsvars kopsummā ir liels, sakarā ar objektu lielo kopējo skaitu Rīgas pilsētā kas sastāda 608, kas ilgtermiņā var radīt nopietnu kaitējumu, ja piesārņojums nonāk gruntsūdeņos un tālāk Daugavā.

 Saskaņā ar LR „Atkritumu apsaimniekošanas likumu” un MK noteikumiem par bīstamo atkritumu klasifikāciju, naftas produktu piesārņojums tiek pieskaitīts pie bīstamiem atkritumiem. Izpēte „Ar naftas produktiem piesārņotā ūdens, piesārņotās grunts, nosēdumu rašanās apjomu noteikšana lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vides riska faktoru noteikšana un atkritumu apsaimniekošanas iespējas Rīgas pilsētā” izstrādāta SIA „ Laukakmeņu serviss” EKO OSTA ilggadējā (no 1999. gada) laika gaitā tika veikts pētījums par naftas produktiem piesārņotas grunts, piesārņotā ūdens, lokālo DUS, autostāvvietu, automazgātavu attīrīšanas iekārtu nosēdumiem Rīgā. Tika noteikti riska faktori, kuri saistīti ar minēto atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā.Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka viena no bīstamo atkritumu grupām - ar naftas produktiem piesārņotie lietus ūdeņi, kā arī grunts, sastāda ievērojamus apjomus no kopējā bīstamo atkritumu daudzuma Rīgas teritorijā. Atkritumu daudzums rada nopietnus draudus vairāku Rīgas teritoriju attīstībai piesārņojuma dēļ, tai skaitā, radot grunts ūdeņu piesārņojumu draudus, kā arī kopumā negatīvi ietekmējot apkārtējo vidi.Novērošanas rezultātā iegūta detalizēta informācija par valsts un pašvaldības darbību attiecībā uz šo bīstamo atkritumu uzskaiti, kontroli un vispārējo administrēšanu.

 Sadarbojoties ar Rīgas domes struktūrām, precīzi izpētīta domes administratīvā aparāta darbība un lēmumu pieņemšanas mehānismu attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu – ar naftas produktiem piesārņotiem nosēdumiem un ūdeni.Apkopojot un analizējot iegūto informāciju, izstrādāti priekšlikumi apsaimniekošanas sistēmas darbības uzlabošanai, valsts, pašvaldības un privāto uzņēmumu darbībās, attiecībā uz piesārņotās augsnes, nosēdumu un piesārņotā ūdens apsaimniekošanu. Doti priekšlikumi Rīgas pilsētā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā. Izvērtēti un doti priekšlikumi par labākajām mūsdienu izmantotajām tehnoloģijām grunts piesārņojuma mazināšanas jomā. Darbā tika apzināti ar naftas produktiem piesārņoto lietus ūdeņu un grunts esošie un potenciāli piesārņojuma avoti un apjomi Rīgas teritorijā, izpētītas valsts un pašvaldību institūciju iespējas likumdošanas jomā un sniegti konkrēti priekšlikumi naftas saturošo atkritumu – piesārņoto lietus ūdeņu un grunts apsaimniekošanas uzlabošanā gan likumdošanas un administratīvajā, gan pielietoto tehnoloģiju jomā. Uzņēmuma pieredzi var izmantot Valsts un Pašvaldību institūcijās, kuru darbs ir saistīts ar naftas produktiem piesārņoto lietus ūdeņu un grunts apsaimniekošanu, kā arī atkritumu pārstrādes uzņēmumi. Realizējot piedāvātos priekšlikumus, tiks samazināta bīstamo atkritumu - piesārņotās augsnes ietekme uz vidi un nodrošināta atkritumu efektīva pārvaldība Rīgas pilsētā un nākotnē - visā valsts teritorijā.  

Rīgā pastāv vairāki NPP avoti, lielākie no kuriem  ir: 

1. Automazgātavas
2. Autostāvvietas
3. Degvielas uzpildes stacijas, autoservisi
4. Avārijas seku rezultātā izveidojusies piesārņota grunts.
5. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar naftas produktu ražošanu, pārstrīdi, pārkraušanu vai darbībā izmanto naftas produktus (smēreļļas, degvielu, naftu).
6. Dzelzceļa un autoceļu piegulošo teritoriju piesārņotā grunts.
7. Vēsturiskie grunts piesārņojumi: Bijušās PSR militārās bāzes
8. Vēsturiskie piesārņojumi: Bijušās ražošanas teritorijas ar naftas produktu grunts piesārņojumu.

  Daugavas ūdeņu piesārņojuma risku rada vairāki piesārņojuma avoti. Piesārņojošos avotus var iedalīt divās kategorijās: objekti, kuri veic saimniecisko darbību: DUS, automazgātavas, autostāvvietas, naftas bāzes ražotnes, kuras rada naftas saturošos atkritumus un vēsturiskie objekti, piemēram, bijušais Rumbulas lidlauks, Mīlgrāvja un Sarkandagavas teritoriju konglomerāts. Piesārņotās teritorijas veicina dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos un nelielo ūdens tilpņu (ezeru, upju) vides kvalitātes samazināšanos. Ir pamats domāt, ka daļa no ar NPP piesārņotām teritorijām nav apzināta un reālie piesārņotās grunts un, iespējams, arī gruntsūdeņu apjomi nav noteikti. No NPP, kurš pastāvīgi veidojās, ir pieskaitāmi naftas pārkraušanas uzņēmumi Ventspils un Rīgas ostās un naftas bāzes pārējā Latvijas teritorijā, kur NPP veidojās kā nogulsnes naftas pārkraušanas rezervuāros un tilpnēs, kā arī naftas noplūdes avāriju rezultātā.

Bīstamu atkritumu daļu NPP veido degvielas uzpildes stacijas. DUS NPP veidojās notekūdeņu attīrīšanas procesa rezultātā, kad izgulsnējas mehāniskie nosēdumi lokālajās attīrīšanas iekārtās. Vienas DUS kopējais NPP apjoms gadā sastāda 0.5-2.5 m kub.  Ņemot vērā pietiekoši lielu DUS uzpildes skaitu Rīgas pilsētā – 124. Ir pamats domāt, ka lielākā daļa no DUS NPP atkritumiem netiek precīzi uzskaitīta, savākta un atbilstoši pārstrādāta. Tas ir iespējams nelielā apjoma dēļ, kuru var izvest kopā ar citiem atkritumiem, piemēram, ar sadzīves - uz sadzīves atkritumu izgāztuvēm. Pastāv maldīgs uzskats par DUS, automazgātavām un autostāvvietām, kā salīdzinoši nelielu NPP radītājiem. Tas izveidojies situācijā, kad pastāvot lielām piesārņotām teritorijām, kuras jau tika pieminētas, tiek neievēroti mazie piesārņotāji, kuri savā ikdienas darbībā rada pietiekoši lielu piesārņojumu. 

Pastāv divas NPP attīrīšanas iespējas:

1. Uz NPP atrašanās vietas – lokalizācijas vietā
2. NPP atkritumu pārstrādes uzņēmumos, tas ir ,izvedot atkritumus no lokalizācijas vietas.

Pirmais „pārstrādes” veids pārsvarā tiek izmantots piesārņotajās teritorijās:  bijušajos PSRS militārajos objektos, naftas bāzēs, naftas produktu avāriju noplūdes teritorijās. Tiek veikta teritoriju piesārņotas grunts sanācija uz vietas.Naftas pārkraušanas uzņēmumos (naftas bāzēs), DUS, avāriju noplūžu vietās, dzelzceļu un autoceļu piesārņoto teritoriju grunti attīra, to transportējot uz speciālajām attīrīšanas iekārtām vai ierīko attīrīšanas iekārtas: mobilās vai pagaidu atkritumu rašanās vietās.  Valsts nepiešķir finansiālu atbalstu NPP atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanai (savākšanai un pārstrādei). NPP pārstādes tehnoloģiju iegādes, uzturēšanas un attīrīšanas procesa izmaksas ir augstas – 250 Ls 1 m/kub. Ir un tiek plānoti finansiālie atbalsti bijušo militāro un ražošanas teritoriju sanācijas darbiem, bet tas neatrisina kopējo atkritumu apsaimniekošanas saimniecības efektīvu funkcionēšanu. Par to liecina arī uzņēmumu nevēlēšanos labprātīgi nodot NPP atkritumu pārstrādes uzņēmumiem.

Ir ierosinātas krimināllietas par ar NPP piesārņojumu, deponējot tos mežos un citur dabā. Pārkāpumi tiek veikti arī gadījumā, ja DUS, automazgātava vai autostāvvieta savus notekūdeņus novada kopējā Rīgas pilsētas lietus notekūdeņu sistēmā neizmantojot lokālās attīrīšanas iekārtas. Tas norāda uz neefektīvu kontroles mehānismu un neprecīzu informācijas saņemšanu par atkritumu apjomiem, kuri veidojas strādājošajiem uzņēmumiem.Strauji palielinoties automazgātavām, DUS, naftas pārkraušanas un pārstrādes uzņēmumu daudzumam un avāriju skaitam, palielinās arī NPPS apjomi, kas pie  neefektīvas kontroles un pārstrādes sistēmas var radīt lielu ekonomisko un vides zaudējumu valstī. Pētījumā ir izvēlēta Rīgas pilsētas teritorija, sakarā ar tās īpatsvara ietekmi valstī kopumā.

Atkritumu daudzumi un to izvietojumi norāda, ka problēma pastāv ne tikai Rīgas pilsētā, bet visā valsts teritorijā. Vairāk tiks pētīta Rīgas pilsētas NPP atkritumu apsaimniekošanas sistēmas esošās un plānotās darbības. Rīgā atrodas lielākie vēsturiskie piesārņojumi, lielākais degvielas uzpildes staciju automazgātavu un autostāvvietu skaits Latvijā, lielākais avāriju skaits ar naftas produktu izplūdumiem.  Darbā ir mēģināts apkopot visus piesārņojuma objektus un piesārņojuma apjomus Rīgas pilsētā, apzināt iespējamās savākšanas un attīrīšanas tehnoloģijas un piedāvāt NPP apsaimniekošanas mehānismu iespējamos variantus.