(login)
Tvaika iela 39, Rīga, Latvija, LV-1005
Tālrunis: +371 67 393 860
Fakss: +371 67 393 067
Pakalpojumi   Par uzņēmumu   Darbības veidi   Sadarbības partneri   Kontakti


Latvijā uzbūvēta Baltijā lielākā saules elektrostacija

www.DELFI.lv 

16. janvāris 2012 11:06

Latvijā ar Eiropas Savienības atbalstu uzbūvēta pirmā saules enerģijas elektrostacija rūpnieciskām vajadzībām, kas ir arī lielākā Baltijas valstīs, informē projekta īstenotājs SIA "Eko Osta".
Elektrostaciju veido 700 kvadrātmetru saules enerģijas paneļu ar ražošanas jaudu līdz 120 kilovatiem stundā.
Projekta attīstītāji ir bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA "Eko osta" sadarbībā ar SIA "Zaļā Latvija" un Fizikālās Enerģētikas institūtu (FEI). Projekts realizēts, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas un veicinātu saules enerģijas izmantošanas tehnoloģiju pielietošanu bīstamo atkritumu (piemēram, nafta, atstrādātās eļļas) pārstrādes procesā, ko veic bīstamo rūpniecisko atkritumu apsaimniekotājs SIA "Eko osta". Pateicoties šim projektam gada laikā tiks iegūts 62 328 kilogramu CO2 izmešu samazinājums, informē projekta īstenotāji.
"Līdz šim uzņēmuma attīrīšanas iekārtu darbības procesi tika nodrošināti, kā kurināmo izmantojot naftas produktu atlikumus, kas nenoliedzami rada CO2 izmešus. Šis projekts ir kvalitatīvi jauns solis Latvijā, kas parāda rūpniecisku uzņēmumu iespējas minimizēt negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī Latvijas zinātnieku iespējas piedāvāt jaunākās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un to praktisko pielietojumu modeļus konkrētos uzņēmumos," stāsta uzņēmuma vadītājs Andrejs Laškovs.
Plānots, ka gada laikā saules elektrostacijas saražotā jauda veidos ne mazāk ka 150 000 kilovatstundu, kas nodrošinās rūpniecisko attīrīšanas iekārtu darbību.
Saules elektrostacijas būvniecība realizēta ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti. Kopējais projekta budžets ir 235 298 lati, no kuriem uzņēmuma pašfinansējums veido 60%.
Saules enerģijas elektrostacijas projekts turpina uzņēmuma "Eko Osta" iepriekšējos gados uzsāktos projektus ar videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu bīstamo atkritumu apsaimniekošanā - attīrīšanas iekārtu modernizāciju un biotehnoloģiskās fabrikas izveidi. Laškovs kā inovatīvu sasniegumu vērtē to, ka šis ir pirmais piemērs Latvijā, kad rūpnieciska tipa ražotnē tiek uzstādītas tik lielas jaudas saules enerģijas tehnoloģijas.
"Ar šo projektu mēs gribam lauzt mītu par saules enerģijas tehnoloģiju nepiemērotību šejienes klimatiskajiem apstākļiem, un apliecināt ekonomisko izdevīgumu un iespēju izmantot solārās tehnoloģijas rūpnieciska tipa uzņēmumiem. Tādēļ piesaistījām projekta realizācijā pieredzes bagātāko zinātnisko institūciju Latvijā - Fizikālās enerģētikas institūtu, kas nodarbojas ar solārās enerģijas pētniecību tieši Latvijas klimatisko apstākļu kontekstā," stāsta uzņēmējs.
Kā uzsver "Eko Osta" vadītājs, elektrostacijā saražotās saules enerģijas daudzums būs pietiekams, lai nodrošinātu rūpniecisko ūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību. Būtiskākā projekta atdeve ir CO2 izmešu samazinājums - ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks izveidots saules kolektora un bateriju kombinētās sistēmas modelis.
Solārās enerģijas tehnoloģijas SEG emisiju samazināšanai uzņēmumā projekta ietvaros tika izvēlētas, jo ir dabai draudzīgs risinājums, spēj nodrošināt neatkarīgu energoapgādi ārkārtas gadījumos un darbojas kā autonoma sistēma.
Solārās tehnoloģijas uzlabo arī energoapgādes kvalitāti un faktiski ir mūžīga konstrukcija, kas gandrīz nenolietojas.
Pirms gada, sadarbojoties ar LU zinātniekiem, "Eko Osta" uzbūvēja Baltijā pirmo biotehnoloģisko fabriku, kas izmanto patentēto bioloģisko metodi grunts attīrīšanā. Pirmajā darbības gadā biotehnoloģiskā ražotne izpildījusi plānoto - saražoti 2000 kilogrami jeb 2 tonnas dabisko baktēriju masas, kas ir pietiekami, lai attīrītu 1000 tonnu ar naftas atkritumiem piesārņotas grunts.
2009.gadā uzņēmums, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu un sadarbībā ar Rīgas Brīvostu, veicis arī ūdens attīrīšanas iekārtu modernizāciju. Kopējais projekta investīciju apjoms ir 2 miljoni latu.
Uzņēmums SIA "Eko Osta" dibināts 1999.gadā un specializējas dažādu videi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā.
http://www.diena.lv  NOZARE.lv   http://www.city24.lv   http://www.building.lv  http://www.tirailatvijai.lv   http://bnn.lv  http://www.morning.lv

 

Dienas Bizness, 16.01.12 

Sauli izmanto arī rūpniecībā
 
Eko osta savās iekārtās izmanto saules saražoto elektrību un siltumu.Līdz ar to šis projekts, kas sadarbībā ar SIA Zaļā Latvija un Fizikālās Enerģētikas  institūtu startēja pērnā gada novembri un atrodas Rīgā, SIA Eko ostas teritorijā, apgāž  mītu, ka Latvijā saules ir pārāk maz, lai ar šoenergoresursu kaut cik nopietni rēķinātos.

Septiņos gados
«Vasaras periodā mēs sevi pilnībā nodrošinām ar elektrību un siltumu, ziemā, protams, ir savādāk, jo saule un mākoņi Latvijā ir tik, cik ir, lai gan enerģija no saules  tiek saražota cauru gadu,» DB stāsta SIA Eko osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs. 
Viņš lēš, ka solārās elektrostacijas projektā ieguldītie 235,3 tūkst.  Ls, no kuriem 60%  bijis pašfinansē jums, atmaksāsies aptuveni septiņos gados. Mēs savus C02 izmešus ar šo projektu samazinām par 64 tonnām gadā, līdz ar to enerģiju  iegūstam videi draudzīgi un vienlaikus esam ari ekonomiski neatkarīgāki no  energopiegādātāja, kas mums liekas interesanti,» stāsta A. Laškovs.
Vasarā, kad virs Eko ostas attīrīšanas stacijas 700m2 platībā izvietotais 120 kW jaudas  saules paneļu parks elektrību saražos vairāk nekā uzņēmuma darbībai nepieciešams, pāri  palikusī elektrība, visticamāk, tiks nevis pārdota par paaugstinātu tarifu, kas ir viena no 
atjaunojamo energoresursu saražotās elektrības izmantošanas opcijām, bet gan tiks izmantota Eko ostas rezervuāru sildīšanai, tādējādi samazinot naftas produktu izmantošanu. A. Laškovs stāsta, ka šī projekta realizācija aizņēmusi aptuveni gadu.

Saulei 52 atļaujas
Saules elektrostacijām un saules kolektoriem līdzfinansēju mu iespējams saņemt Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētajās Klimata pārmaiņu  finanšu instrumenta programmas ietvaros. Ņemot vērā, ka lielākā daļa projektu, ar kuriem 
VARAM ir noslēgti līgumi, ir vēl realizācijas stadijā, tad pašlaik precīzu uzstādīto  iekārtu skaitu un atrašanās vietas ministrija vēl nav apkopojusi. «Minēto tehnoloģiju  izmantošana aptver visu Latvijas teritoriju. Tehnoloģijas tiek uzstādītas gan uz pašvaldību  un komersantu ēku (rūpniecības objekti, biro¬ju ēkas un tmL) jumtiem, gan ari fizisko  personu dzīvojamo māju jumtiem,» DB sacīja VARAM Sabiedrības» informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta.
Savukārt, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, kas administrē visu, kas saistīts ar enerģijas  ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, redzams, ka šobrīd elektroenerģijas obligātā  iepirkuma tiesības ir piešķirtas SIA Kvele SoZar plānotajāsaules elektrostacijā Codes  pagastā, Bauskas novadā ar plānoto jaudu 0,81 MW, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu 
580 MWh apmērā. Taču ļcopuma Ekonomikas ministrija ir izsniegusi 52 atļaujas  elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai saules elektrostacijām ar kopējo jaudu  30,64475 MW. Ministrija līdz šim brīdim gan nav saņēmusi informāciju, ka kāda no šīm  elektrostacijām būtu uzbūvēta un sākusi elektroenerģijas ražošanu.

Turpina sēriju
«Mums ir svarīgi, ka šis projekts turpina jau zināmu projektu sēriju, kas ir gan videi  draudzīgi, gan inovatīvi un kuru realizācijā mēs sadarbojamies ar Latvijas zinātniekiem,»  stāsta Eko ostas vadītājs, atklājot, ka uzstādītie saules kolektori izstrādāti Fizikālās 
enerģētikas institūtā. Šogad Eko osta iecerējusi uzstādīt attīrītā ūdens ozonēšanas  iekārtu. «Gribu parādīt, ka mēs varam ūdeni attīrīt tik tālu, ka to var pat pēc attīrīšanas  to var izmantot otrreizēji vai pat dzert,» piebilst A. Laškovs. Par iepriekšējiem Eko  ostas inovatīvajiem projektiem DB jau rakstīja. 2009. gadā tika atklāta 2 milj. eiro vērtā  bioloģiskā naftas ūdeņu attīrīšanas iekārta ar dūņu palīdzību. Savukārt Emburgā darbojas bioloģiskā rūpnieciski piesārņotās grunts attīrīšanas fabrika ar  baktērijām, šis projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Universitāti. «Šis projekts darbojas  veiksmīgi un šogad to plānojam izmantot ari viena Latvijas dzelzceļa posma grunts  attīrīšanā. Pašlaik baktērijas ražojam šķidrā veidā, bet gribam viņas pārvērst pulverveida  struktūrā un eksportēt. Turklāt tādējādi baktērijas var ilgāk uzglabāt un ar šo produktu  mēģināt iespiesties, piemēram, Baltkrievijas, Krievijas un Polijas tirgos. Ja izdosies, Eko  osta iecerējusi sadarbību ari ar Rīgas Tehnisko universitāti naftas atkritumu pārstrādes  projektā, kas pretendē uz Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās programmas  līdzfinansējumu.
Līva Melbārzde

http://www.db.lv/

INFORMĀCIJA MEDIJIEM
2012.gada 12.janvārī

EKO Osta : avārijas sekas ostas akvatorijā tika  pilnībā likvidētas jau 9.janvārī

Bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA „Eko Osta” informē, svētdienas naktī notikušās avārijas sekas ostas akvatorijā – Maltas kuģa „Bitten Theresa” avārijas rezultātā izplūdusī eļļa Mīlgrāvja kanālā pilnībā tikusi savākta jau 9.janvāra vakarā.
Publiski izskanējušais paziņojums par to, ka avārijas seku likvidēšana ir bijusi novēlota nav objektīvs, jo šajā gadījumā runa iet par pilnīgu citu vēsturisku piesārņojumu, kas ik pa brīdim tiek konstatēts ostā.
Tā 11.janvārī „Eko Ostas” Avārijas brigāde turpināja darbu ostas akvatorijā, lai savāktu plēvi starp piestātnēm RKR un JM -26, kas ik pa brīdim rodas no vēsturiskā jeb 40 gadus veca  grunts piesārņojuma  osts teritorijā.  Periodiski no šī piesārņojuma kopā ar gruntsūdeņiem ūdenī tiek izskalotas eļļas vai naftas paliekas, kas tiek savāktas.
SIA „EKO Osta” uzsver, ka 8.janvārī notikušās kuģa avārijas seku likvidēšana tika uzsākta ļoti savlaicīgi - tikko tika saņemts signāls par notikušo:
„Zvans par avāriju tika saņemts 8.janvāri plkst. 21.15. no kuģa „Bitten Theresa” aģentējošās  kompānijas „Merktrans”.  Jau plkst.   22.05, ierodoties notikuma vietā, mēs konstatējām avārijas apjomu, kas ir daudz mazāks par sākotnējo informāciju. Avārijas rezultātā ticis  bojāts kuģa korpuss un ūdenī izplūdusi eļļa, kas ir daudz nekaitīgāka dabai un vieglāk savācama. 23.05 piesārņojuma vieta tika lokalizēta jeb norobežota un 9.janvārī  plkst. 23.00 jau tika savākta visa izplūdušā eļļa”.
SIA EKO OSTA vadītājs Andrejs Laškovs pauž viedokli, ka publiski izskanējušais paziņojums par novēlotu uzņēmuma reaģēšanu uz avārijas seku likvidēšanu nav bijis korekts, jo šāda apjoma seku likvidēšana 3-4 dienu laikā ir uzskatāma par operatīvu darbību un labu rezultātu. „Tā, piemēram, pērn lai likvidētu kādas avārijas sekas Boderājas kuģu remonta rūpnīcas akvatorijā un savāktu izplūdošos 15 kg naftas produktu un 15 kubikmetrus piesārņotā ūdens, bija nepieciešamas 10 dienas un izmaksas šī darba veikšanā veidoja vairākus tūkstošus latu”.
SIA „Eko osta” stāsta, ka avārijas seku likvidēšanai ostas akvatorijā pagājušajā gadā tika izveidota īpaša Avārijas brigāde, kas aprīkota ar mūsdienīgāko aprīkojumu un strādā visu diennakti.

2011.gadā Rīgas ostas akvatorijas teritorijā kopumā tika likvidētas sešās naftas produktu noplūdes gadījumu jeb avāriju sekas.  
„Kā uzņēmums, kas profesionāli  nodarbojas ar videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanu un pārstrādi jau vairāk 10 gadus, secinām, ka arī ekonomiskā situācija ietekmējusi piesārņojuma gadījumu biežumu gan ostā, gan ārpus tās akvatorijas, un iespējams tiek ekonomēts uz naftas produktu vai piesārņotā ūdens nodošanas attīrīšanā, kā rezultātā rodas atkritumu noplūdes Daugavā”, stāsta „Eko Osta” vadītājs.
2009.gadā uzņēmums investējis vairāk nekā 2 miljonus latu attīrīšanas iekārtu modernizācija Rīgas Brīvostā un turpina strādāt pie videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā.

Uzņēmums „EKO OSTA” nodarbojas ar videi kaitīgo un bīstamo atkritumu - tādu kā rūpnieciskie ūdeņi, atstrādāto eļļu, piesārņota grunts, kuģu atkritumi, nolietoto riepu, eļļas filtru savākšanu un pārstrādi. Uzņēmums dibināts 1999.gadā, kā atkritumu apsaimniekošanas organizācija. Kompānijas darbības mērķis ir ierobežot vides piesārņošanu un atbalstīt videi saudzējošo innovatīvu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un   attīrīšanas procesā.

Informāciju sagatavoja:

Andrejs Laškovs, SIA EKO OSTA
Valdes priekšsēdētājs
ekoosta@ekoosta.lv
tālr. 67 393 860

 

Biotehnoloģiskā fabrika jau nākamgad ķersies pie eksporta darbiem

Ritvars Bīders, 2011. gada 1. novembris

Latvijā un Baltijā vienīgā biotehnoloģiskā fabrika šogad saražojusi divas tonnas dabisko baktēriju masas, kas ir pietiekami, lai attīrītu 1000 tonnu ar naftas atkritumiem piesārņotas grunts. Tālāk uzņēmums plāno kāpināt ražošanas apjomus un meklēt produkta noietu ārvalstīs.

Uzņēmums plāno arī sākt izmantot dabisko baktēriju masu arī rūpnieciski piesārņota ūdens attīrīšanā Rīgas ostas akvatorijā un Daugavā.
Šogad biotehnoloģiskā fabrika saņēmusi arī patentsu, kas apliecina bioloģiskās metodes izmantošanas efektivitāti piesārņotas grunts attīrīšanā.
SIA Eko osta vadītājs Andrejs Laškovs atzīst, ka tālākie uzņēmuma plāni saistīti arī ar baktērijas masas eksportu. Darbu pie šī projekta plānots uzsākt jau nākamgad.
Uzņēmuma vadītājs ieceri ražot eksportam vērtē kā reālistisku, jo grunts un ūdens attīrīšana ar bioloģisko  metodi, tajā skaitā izmantojot dabisko speciāli kopā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem izaudzēto baktēriju masu, ir progresīva un videi draudzīgāka. Pašlaik Latvijā uzbūvētā biotehnoloģiskā fabrika ir vienīgā Baltijas valstīs, kas nodrošinās pieprasījumu.
Pašlaik saražotā baktēriju masa pamatā tiek izmantota ar naftas atkritumiem un pārstrādes produktiem piesārņotas grunts attīrīšanai Latvijā pirmajā grunts attīrīšanas fabrikā Emburgas pagastā, Jelgavas rajonā. Šogad Emburgā tikušas attīrītas vairāk nekā 750 tonnas piesārņotas grunts, kas tiks izmantota ceļu remontos, būvniecībā. Ņemot vērā to, ka baktēriju materiāls strādā tikai temperatūrā virs +5 grādiem, līdz ar aukstās sezonas iestāšanos darbi tiek apstādināti.
Biotehnoloģiskā fabrika savu darbu uzsāka 2010.gada vasarā. Projekta kopējās izmaksas veido 449 tūkstošus latu, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 103 tūkstoši latu, SIA Eko osta investējusi 358,5 tūkstošus latu. Projekts realizēts sadarbībā ar LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu.
Uzņēmums SIA Eko Osta dibināts 1999. gadā un specializējas dažādu videi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā:
 • ar naftas produktiem piesārņoto balasta ūdeņu , notekūdeņu pārstrāde un attīrīšana;
 • šķidro degvielas atkritumu, ieskaitot organiskos šķīdinātājus, utilizācija;
 • ar naftas produktiem piesārņotas augsnes/grunts attīrīšana;
 • izlietoto eļļas filtru savākšana un utilizācija;
 • atstrādāto eļļu un naftas produktu atlikumu savākšana un utilizācija;
 • ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtu projektēšana, būvniecība un tehnoloģiskā pārbaude.

www.db.lv   www.delfi.lv   www.bna.lv    

"Eko osta" biotehnoloģiskā fabrika saražojusi divas tonnas dabisko baktēriju masas grunts attīrīšanai
Nozare.lv Publicēta: 01.11.2011.
Ivars Motivāns

Rīga, 1.nov., NOZARE.LV. Bīstamo atkritumu apsaimniekotāja SIA "Eko osta" biotehnoloģiskā fabrika pirmajā darbības gadā saražojusi divas tonnas dabisko baktēriju masas, kas ir pietiekami, lai attīrītu 1000 tonnu ar naftas atkritumiem piesārņotas grunts, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Eko osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.
Kā nākamo soli attīstībā uzņēmums plāno kāpināt ražošanas apjomus un sākt izmantot dabisko baktēriju masu arī rūpnieciski piesārņota ūdens attīrīšanā Rīgas ostas akvatorijā un Daugavā. Šogad saņemts arī patents, kas apliecina bioloģiskās metodes izmantošanas efektivitāti piesārņotas grunts attīrīšanā.
Laškovs atzīst, ka tālākie uzņēmuma plāni saistīti arī ar baktēriju masas eksportu. Darbu pie šī projekta plānots sākt jau nākamgad.
Uzņēmuma vadītājs ieceri ražot eksportam vērtē kā reālistisku, jo grunts un ūdens attīrīšana ar bioloģisko metodi, tajā skaitā izmantojot dabisko speciāli kopā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem izaudzēto baktēriju masu, ir progresīva un videi draudzīgāka. Pašlaik Latvijā uzbūvētā biotehnoloģiskā fabrika ir vienīgā Baltijas valstīs, kas nodrošinās pieprasījumu.
"Saražotie mikroorganismi - baktērijas - izdala olbaltumvielas (fermentus) un noārda naftas produktu piesārņojumu augsnē. Viens no šīs tehnoloģijas izmantošanas ieguvumiem ir tas, ka tiek samazināts apglabāto atkritumu apjoms atkritumu poligonos. Viens litrs šādu biobaktēriju ir pietiekams, lai attīrītu 0,5 tonnas piesārņotas grunts," skaidroja Laškovs.
Pašlaik saražotā baktēriju masa pamatā tiek izmantotas ar naftas atkritumiem un pārstrādes produktiem piesārņotas grunts attīrīšanai Latvijā pirmajā grunts attīrīšanas fabrikā Ozolnieku novada. Šogad Emburgā attīrītas vairāk nekā 750 tonnas piesārņotas grunts, kas tiks izmantota ceļu remontos un būvniecībā. Ņemot vērā to, ka baktēriju materiāls strādā tikai temperatūrā virs plus pieciem grādiem, līdz ar aukstās sezonas iestāšanos darbi tiek apturēti.
Biotehnoloģiskā fabrika savu darbu sāka 2010.gada vasarā. Projekta kopējās izmaksas ir 449 000 latu, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums -103 000 latu, "Eko Osta" investīcijas - 358 535 latu. Projekts realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu.
Ik gadu Rīga ostas akvatorijā bīstamo atkritumu apsaimniekotājs "Eko Osta" savāc līdz 50 000 tonnām kaitīgo atkritumu, tajā skaitā ar naftas produktiem piesārņota ūdens. Tā attīrīšana notiek pašu uzbūvētajās attīrīšanas iekārtās. Attīrīšanas iekārtas tika modernizētas 2009.gadā ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti. Kopējais projekta investīciju apjoms - divi miljoni latu, no kuriem "Eko osta" investīcijas - 1 279 763 latu.
Uzņēmums SIA "Eko Osta" dibināts 1999.gadā un specializējas dažādu videi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. "Eko osta" vienīgais īpašnieks ir Laškovs.

www.bizness.lv    www.reitingi.lv   

Vides aizstāvji satraucas par Baltijas jūras piemēslošanu ar kuģu kanalizāciju


Otrdiena, 28.septembris (2010), plkst.10:55 | Kristaps Kārkliņš

Vides aizstāvji vērš uzmanību uz faktu, ka vairāk nekā puse Baltijas jūrā kursējošo kruīzu kuģu kanalizācijas ūdeņus izgāž tieši jūrā, lai arī tiem ir nodrošināta pieeja attiecīgam kanalizācijas ūdeņu savākšanas servisam krastā.

Kruīzu kuģu kanalizācijas savākšanas uzņēmums SIA Eko osta uzsver, ka lielie kruīza kuģi (tie, kuri Rīgā parasti ierodas uz vienu dienu) tiešām neizmanto kanalizācijas savākšanas pakalpojumu.

Šovasar kopumā Rīgas ostā ieradās 63 kruīzu kuģi, taču tie nav nodevuši atkritumus. Rīgas ostā izmetumu savākšanu nodrošina Eko osta. Tās pārstāvis Emīls Laškovs stāsta, ka šogad kopumā ir mazinājies pasūtījumu skaits un kanalizācijas ūdeņus savākšanai nodod tikai kravas un iekšējo upju kuģi, velkoņi, jahtas un burinieki, taču kruīzu kuģi šo pakalpojumu nelieto.

Zīmīgi, ka nevienā Baltijas jūras valsts likumdošanā nav ierobežojumu par atkritumu izliešanu jūrā, tāpēc netiek izmantots krastā piedāvātais serviss. E. Laškovs gan piebilst, ka kuģi bīstamos jeb naftas atkritumus nodod krastā, taču fekālo izmetumu savākšana ir būtiski samazinājusies.

Maršruta Rīga–Stokholma pārvadātājs Tallink norāda, ka jūrā kanalizāciju neizlej, – sistēmas iztukšošana notiek Stokholmā. "Tallink un Silja Line kuģi notekūdeņus Baltijas jūrā neizlaiž. Visi prāmji ir aprīkoti ar modernām attīrīšanas iekārtām. Kanalizācijas izvadīšanu mūsu kuģi veic Stokholmas ostā," Neatkarīgajai stāsta a/s Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Pasaules dabas fonds (PDF) paziņojis, ka katru vasaru Baltijas jūru vago simtiem kruīzu kuģu, no kuriem daudzi turpina izgāzt savus netīros ūdeņus, kaut gan Eiropas Kruīzu padome pērn solīja tā vairs nerīkoties. Padomes nosacījums bija šāds: reģiona ostas pilsētām jāpiedāvā adekvāta kanalizācijas ūdeņu savākšanas sistēma bez papildu naudas iekasēšanas. Šādām prasībām atbilst Helsinki un Stokholma.

PDF norāda, ka šogad Stokholmu apmeklēja 240 kuģi, no kuriem tikai 115 izmantoja ostas piedāvātos pakalpojumus. Daļa no šiem kuģiem iztukšoja tikai nelielu daudzumu kanalizācijas ūdeņu, savukārt Helsinku galvenās ostas dati liecina, ka tikai 66% izmantoja ostas bezmaksas pakalpojumu.

Pēc PDF aprēķiniem, Baltijas jūrā vasarā kuģojušie aptuveni 350 kruīzu kuģi jūrā ar saviem kanalizācijas ūdeņiem izgāzuši 18 tonnas fosfora un 74 tonnas slāpekļa savienojumu piesārņojuma. "Tā ir maza daļa no Baltijas jūras kopējā piesārņojuma, bet tam var būt lokalizēts efekts, palielinot aļģu ziedēšanu, turklāt [kanalizācijas ūdeņi] var saturēt kaitīgas baktērijas," norāda PDF jūras eksperte Vanesa Klecere.

 

 
 
 
Audzēs baktērijas, kas "ēdīs" piesārņojumu
 
2010.gada 10.jūnijā
Diena

 
TURPMĀK   piesārņotā ūdens, augsnes un grunts attīrīšanai no naftas produktiem varēs izmantotL atvijā audzētas baktērija, kas noārda naftas produktu piesārņojumu. Tas ir efektīvākais  un izmaksu ziņā lētākais, un videi draudzīgākais  piesārņotas augsnes un ūdens attīrīšanas veids . SIA 'Eko ost" teritorijā atklāta pirmā Latvijā pirmā dabisko baktēriju  audzēšanas fabrika, turklāt šeit audzēs īpašas Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas  un biotehnoloģijas institūtā izveidotas baktērijas. Projektā ieguldīti 449 000 lat, no kuriem ES ir līdzfinansējum. Jauno biopreperātu izmantos Latvijā vienīgajā augsnes attīrīšanas abrikā Emburgā. Speciāli iepakotu, šo preperātu varēs arī eksportēt , par to patlaban notiek pārrunas, stāsta SIA "Eko osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškov. Lai attīrītu 1000 tonnu piesārņotas grunt, nepieciešams 1000 litru šādu baktēriju. Plānots,ka pirmajā gadā biotehnoloģiskā fabrika saražos ap  96 tonnām baktēriju preperāta, vēlāk jauda tiks palielinātalīdz 200 tonnām gadā. 
Lēmumu ražot  šādas baktērijas pašiem radies tāpēc, ka Skandināvijas valstīm, Francijas un ASV ieviestie preperāti ir dārgāki. Pēc Latvijas Vides aģentūras datiem, Latvijā ik gadu veidojas ap 80 000 m3 ar naftas produktiem piesārņotas augsnes un oficiāli reģistrēts vairāk nekā 500 vietu. Naftas produktus noārdošās baktērijas izmantos arī rūpniecisko ūdeņu attīrīšnas iekārtās Rīgā, kas vidēji menesī attīra ap 2000 m3 piesārņota ūdens no kuģiem un ostas teritorijas.
 
 Atis Rozentāls

Publicēts arī B&B 10/06/10, Chas-daily.com, lauki.lv, Pozitivus.lv, bizness.lv, Kasjauns.lv, delfi.ru, TVnet.lv, Agropols.lv, building.lv, BNS ziņu aģentūra, LETA nozare u.c

 


Atklās Latvijā pirmo biotehnoloģisko ražotni
 
 
Foto: stock.xchng
 
www.DELFI.lv
09. jūnijs 2010 10:03

Bīstamo rūpniecisko atkritumu apsaimniekotājs un pārstrādātājs SIA "Eko Osta" ar Eiropas reģionālā attīstība fonda un Latvijas zinātnieku atbalstu ieviesis Latvijā unikālu biotehnoloģisku projektu, lai ražotu dabiskas baktērijas, kuras izmantos naftas un citus ķīmisku produktu saturoša piesārņojuma noārdīšanā, attīrot piesārņoto ūdeni un augsni.

Trešdien Rīgā, Tvaika ielā 39 svinīgi atklās šobrīd Latvijā pirmo dabisko baktēriju audzēšanas fabriku.
Projekta kopējās izmaksas ir 449 000 latu, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums -103 tūkstoši latu. Projekts realizēts sadarbībā ar LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu.
Projekta ietvaros SIA "Eko Osta" ir uzstādījusi specializētu tehnoloģisko iekārtu - bioreaktoru kaskādi, kas kultivē mikroorganismus jeb baktēriju biomasu. Biopreparātu izmantos arī vienīgajā Latvijā augsnes attīrīšanas fabrikā Emburgā (Jelgavas rajons). Šādas dabiskās baktērijas ir plaši izmantojamas un kultivējamas, nākotnē veidojot paveidus, kas izmantojami arī sadzīvē.
SIA "Eko Osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka bioreaktorā saražoto preparātu speciali iepakotu būs iespēja realizēt ne tikai Latvijā, bet ari piedāvāt kā eksportpreci".
Saražotie mikroorganismi - baktērijas, izdala olbaltumvielas (fermentus) un noārda naftas produktu piesārņojumu no augsnes. Viens no šīs tehnoloģijas izmantošanas ieguvumiem ir tas, ka samazinās kaitējums videi un apglabāto atkritumu apjoms atkritumu poligonos.

 
 
 
 
Lielās talkas dienā 24. aprīlī «Zaļā josta» un videi kaitīgu preču apsaimniekotājs «Eko osta» aicina iedzīvotājus bez maksas nodot nolietotas auto riepas otrreizējai pārstrādei.

Bauskas Dzīve

2010.g. 20.aprīlī, 08:52


Nolietotās auto riepas tiks pieņemtas 24. un 25. aprīlī no plkst. 9 līdz 17 divos SIA «Eko osta» riepu pieņemšanas punktos - Rīgā, Tvaika ielā 39, un Emburgā, pa ceļam no Jelgavas uz Iecavu, informēja SIA «Zaļā josta» mārketinga projektu vadītāja Laima Jekšiņa.

Lielās talkas dienā «Zaļā josta» un «Eko osta» aicina visus Latvijas iedzīvotājus, uzņēmumus un it īpaši autoservisus rīkot talku savā garāžā un nodot otrreizējai pārstrādei nevajadzīgās nolietotās auto riepas, rūpējoties par tīru Latvijas vidi.

Lai atvieglotu un paātrinātu nolietotu riepu pieņemšanas procesu, pirms riepu nogādes pieņemšanas punktā iepriekš nepieciešams sazināties ar SIA «Eko osta» pārstāvjiem, precizējot riepu nogādes laikus.

Patlaban Rīgas filiālē ir iespējama vienīgi vieglo automobiļu riepu nodošana, savukārt Emburgas filiālē bez maksas tiek pieņemtas gan vieglo, gan smago auto riepas.

Riepas dabiskos apstākļos sairst vairāk nekā 100 gadu laikā. Ievērojot to, ka gumijas ražošanai jaunu riepu izgatavošanai tiek izmantoti naftas produkti, riepu sadalīšanās galaprodukti ir kaitīgi videi un var saindēt to, kā arī apdraudēt cilvēku veselību. Savukārt dedzinot riepas ugunskurā vai nepareizi aprīkotā apkures katlā, tiek radīts kaitējums ekoloģiskajai sistēmai.
Laima Jekšiņa

 

 

Izēd no augsnes naftu

Jaunatvērtā fabrikā Emburgā attīra piesārņotu grunti un smalcina riepas

Vides attīrīšanas fabriku Emburgā pirms pāris gadiem nesagaidīja atplestām rokām. Tomēr ražotne skrupolozi ievērotās vides prasības, nodokļi pagasta kasēun darbs vietējiem pārliecinājis par tās noderīgumu.

__________________________________________________________________________

ANTRA ZARIŅA

 Grunts attīrīšanas rūpnīca Emburgā ir vienīgā šāda veida ražotne Latvijā, kas maksimālo jaudu plāno sasniegt pēc gada. Ražotnē pieņem smalcināšanai nolietotas autoriepas un plastmasas produktu, "Bauskas dzīvei" stāsta projektu vadītājs Andris Uļjanovs.

Jātīra vairāk

Sidrabenes pagasta iemītnieki projekta sākumā pirms pāris gadiem bažījās par piesārņojumu,smakām un troksni.Tomēr SIA "E Daugava" dzīvību vecajā lopu kompleksā atjaunoja pēc visiem priekšrakstiem, arī stingrā vides speciālistu uzraudzībā līdz šim nav atklājusi pārkāpumus. Pagasta pārvaldes vadītāja Eva Segliņa "Bauskas dzīvei" stāsta- Emburgas iedzīvotāji rdz, ka ražotnē vides prasības ievēro skrupolozi, pagasta kasē ienāk dabas resursu nodoklis no uzņēmuma, fabrikā dod darbu vietējiem iedzīvotājiem un ceļu būvētājiem.

 Pieredze un tehnoloģijas pārņemtasno līdzīgas ražotnes Klaipēdā, stāsta SIA "E Daugava" grunts attīrīšanas projektu vadītājs AndrisUļjanovs. Fabrikā ar īpašu bektēriu palīdzību attīra grunti no naftas produktu piesārņojuma. Galvenais klients Emburgas ražotnei ir "Latvijas Dzelzceļš", piesārņotu augsni atved arī maģistrālo naftas vadu pieskatītājs "Venteko", ostu naftas termināļi, ūdeņu attīrītāj SIA "Eko osta".

 

papildināta - "Eko osta" speciālisti savākuši naftas produktu piesārņojumu Daugavā un Sarkandaugavas kanālā

LETA
Trešdiena, 29. jūlijs (2009) 18:39
 
 
 
 

SIA "Eko osta" speciālisti šodien savākuši naftas produktu piesārņojumu Daugavā un Sarkandaugavas kanālā, aģentūru LETA informēja "Eko ostas" projektu direktors Emīls Laškovs.

Viņš stāstīja, ka ir novāktas arī bonas, bet viņi turpinās uzraudzīt šīs teritorijas, jo patlaban nav noskaidroti piesārņojuma avoti, tāpēc pastāv iespēja, ka atkal var parādīties jauns piesārņojums. "Daugavā pie Andrejostas piesārņojums ar naftas produktiem tika savākts aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, bet Sarkandaugavas kanālā - aptuveni 200 kvadrātmetru platībā," stāstīja Laškovs.

Jau ziņots, ka šorīt Rīgā, Daugavā, pie jūras vārtiem, konstatēts iespējamu naftas produktu piesārņojums, kas tika norobežots ar bonām, savukārt vēlāk eļļas plankumi atrasti arī Sarkandaugavas kanālā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inese Veisa, šonakt plkst.0.37 saņemta informācija, ka Rīgā, Daugavā, ūdenī redzami naftas produktu plankumi.

Pamatojoties uz saņemto informāciju, ar laivām tika pārmeklēta Daugavas akvatorija no Akmens līdz Vanšu tiltam, kā arī teritorija pie Andrejostas. Atbildīgo dienestu darbinieki nekādu noplūdi nekonstatēja. Uzaustot rīta gaismai, Daugavas akvatorija tika apskatīta no helikoptera lidojuma, kad pie jūras vārtiem tika pamanīti četri aptuveni 100 kvadrātmetru lieli eļļas plankumi. Notikuma vietā strādāja gan VUGD, gan Krasta apsardzes, gan atkritumu pārstrādes kompleksa "Eko osta" speciālisti, kuri bija izlikuši bonas.

Savukārt vēlāk, ap plkst.9, no Ķīšezera glābšanas stacijas VUGD saņēma informāciju par Sarkandaugavas kanālā konstatētiem eļļas plankumiem.

Ierodoties notikuma vietā, VUGD darbinieki kanālā konstatēja aptuveni 100 kvadrātmetru lielu eļļas plankumu. Sarkandaugavā ieradās arī robežsargi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts Vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vadītājs Vladislavs Barsukovs, vakar ap plkst.20 tika konstatēts naftas piesārņojuma plankums aptuveni 120 000 kvadrātmetru platībā. Vakar ar vēju no šī piesārņojuma naftas piesārņojums ienests arī Sarkandaugavas kanālā. "Mūsu dienesta cilvēki patlaban noskaidro negadījuma apstākļus, un tiek apzināti iespējamajie piesārņojuma avoti - visi kuģi, kas atradās Rīgas ostā. Patlaban "Eko osta" ir izvietojusi bonas un piesārņojums tiek savākts. Tas nerada draudus apkārtējai videi," stāstīja Barsukovs.

Šīs nedēļas laikā tiks veiktas piesārņojuma analīzes, lai atrastu piesārņojuma avotu.

Ierodoties notikuma vietā, VUGD darbinieki kanālā konstatēja aptuveni 100 kvadrātmetru lielu eļļas plankumu. Sarkandaugavā ieradās arī robežsargi.

Patlaban vēl nav izdevies noskaidrot, no kurienes notikusi noplūde Sarkandaugavas kanālā, taču pie tā tiek strādāts, apsekojot tuvāko apkārtni, pastāstīja Veisa.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts Vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vadītājs Vladislavs Barsukovs, vakar ap plkst.20 tika konstatēts naftas piesārņojuma plankums aptuveni 120 000 kvadrātmetru platībā. Vakar ar vēju no šī piesārņojuma naftas piesārņojums ienests arī Sarkandaugavas kanālā. "Mūsu dienesta cilvēki patlaban noskaidro negadījuma apstākļus, un tiek apzināti iespējamajiem piesārņojuma avoti - visi kuģi, kas atradās Rīgas ostā. Patlaban "Eko osta" ir izvietojusi bonas un piesārņojums tiek savākts. Tas nerada draudus apkārtējai videi," stāstīja Barsukovs.

Šīs nedēļas laikā tiks veiktas piesārņojuma analīzes, lai atrastu piesārņojuma avotu.

DIENA.lv

Smalka lieta-tīrīt zemi

Sidrabenes pagastā drīzumā ar pilnu jaudu sāks darboties Latvijā vienīgais piesārņotas zemes attīrīšanas poligons

Zemgales ziņas 11. 06. 2009

SIDRABENES PAGASTĀ,kas pēc teritoriālās reformas atradīsies Ozolnieku novadā, SIA E DAugava beidz ierīkot modernu poligonu, kurā ar bioloģisku metodi attīrīs vairākus tūkstošus tonnu ar naftas produktiem piesārņotas augsnes.Uzņēmuma projektu vadītājs Andris Uļjanovs uzsver, ka poligona aprīkojums un izmantotā metode ir pilnībā droša apkārtējai videi un cilvēkiem, un piebilst:"Saprotu vietējo iedzīvotāju bažas, vai mūsu darbības rezultātā netiks piesārņoti gruntsūdeņi. Varu viņus nomierināt, jo kopš pirmās dienas nepārtraukti atrodamies dabas aizsardzību uzraugošās iestāžu redzeslokā."Poligons Sidrabenē ir vienīgais šāda profila uzņēmums Latvijā.

Edgars Sauka


Kompānija SIA "Eko osta" ieguldījusi divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu) tehnoloģijā, kas naftas ūdeņu attīrīšanai izmanto bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

SIA "Eko osta" ieguldījusi 2 miljonus eiro attīrīšanas iekārtā

LETA

www.financenet.lv 7. aprīlis (2009)

"Pagājušajā gadā sākām diezgan lielu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, dabūjām Eiropas Savienības naudu, mūs atbalstīja Rīgas brīvosta, ieguldījām arī savus līdzekļus. Līdz ar to, ieguldot apmēram divus miljonus eiro, mums ir tapušas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas atšķiras no citām līdzīgām Baltijas jūras reģionā," skaidro "Eko ostas" projektu direktors Emīls Laškovs.

Uzņēmums ir dibināts pirms desmit gadiem, pārņemot Padomju armijas attīrīšanas iekārtas Rīgas ostas teritorijā, kas ir modernizētas. "Tagad savu sistēmu esam papildinājuši ar jaunu bloku, kāda nav pat daudzās Eiropas ostās, - tā ir bioloģiskā attīrīšanas iekārta ar dūņām, līdzīgi kā "Rīgas ūdenim". Starpība tā, ka rūpnieciski piesārņoto ūdeni līdz šim šādā veidā neattīrīja. Šādā veidā attīrot, rodas pietiekami tīrs ūdens, lai gan dzert to, protams, nevar," skaidro Laškovs.

"Eko ostas" uzstādītās jaudas pietiekot, lai attīrītu 200 000 kubikmetru piesārņotu ūdeni gadā, kas pilnībā sedzot Latvijas vajadzības.

"Līdzīgas iekārtas ir arī Liepājā un Ventspilī, taču mēs savas iekārtas esam būvējuši un projektējuši paši. Ventspilī tās ir lielākas, bet mums ir vienas no inovatīvākajām attīrīšanas iekārtām Baltijas jūras reģionā," akcentē Laškovs.

Viņš norāda, ka uzņēmums sadarbojas zinātniskajā jomā ar Latvijas universitātēm, par īpaši perspektīvu uzskatot vēl viena attīrīšanas posma ieviešanu ar mikroorganismiem, kas ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem paņēmieniem. "Varam pieņemt jebkura apjoma šķidros naftas produktu atkritumus 24 stundas diennaktī. Atkritumi no autoservisiem galvenokārt ir pavasarī un rudenī, kad tiek mainītas riepas un eļļas. Ostām sezonalitātes nav. Pamatapjomu mūsu darbībā arī veido ostas ūdeņu attīrīšana," skaidro "Eko ostas" pārstāvis.

Krīzes iespaidā "Eko ostas" apgrozījums šogad varētu būt par 20% mazāks. "Ja valsts ierēdņi strādās efektīvi un atkritumi nonāks tur, kur tiem jānonāk, ar īpašām grūtībām nerēķināmies," piebilst Laškovs.

Pēc "Eko ostas" datiem, piesārņotie ūdeņi no Latvijas degvielas uzpildes stacijām, autoservisiem un auto mazgātavām ne vienmēr nonāk līdz attīrīšanas iekārtām. "Apzinība tiem, kas rada atkritumus, ir kāpusi. Problēma ir starpposms no atkritumu radītāja līdz attīrīšanas iekārtām, jo tie bieži nenonāk līdz utilizācijas vietai. Gadā Rīgā veidojas 5000-6000 kubikmetru piesārņota ūdens no auto mazgātavām un degvielas uzpildes stacijām, diemžēl līdz attīrīšanas iekārtām viss šis daudzums nenonāk. Rezultātā saņemam informāciju no "Rīgas ūdens", kuru bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās nelegāli ielaistais, ar naftu piesārņotais ūdens ir radījis piesārņojumu.

Problēma, pēc "Eko ostas" domām, neesot normatīvo dokumentu neesamībā, bet gan praktiskajā vides aizsardzībā vai kontroles trūkumā.

"Eko osta" dibināta 1999.gadā, kompānijā strādā 65 darbinieki. Uzņēmuma peļņa pērn bijusi 143 300 lati, bet apgrozījums - 2,5 miljoni latu. Uzņēmuma kapitāldaļas pieder Andrejam Laškovam - 50%, SIA "Zaļā josta" - 40% un Andrejam Grīnbergam - 10%.

Darbību sāk Baltijas jūras reģionā modernākais attīrīšanas iekārtu komplekss 

www.delfi.lv 

2009. gada 7. aprīlis

 

Rīgas Brīvostas teritorijā darbību uzsācis Baltijas jūras reģionā modernākais ar naftas produktiem piesārņoto atkritumu attīrīšanas iekārtu komplekss, kuru apsaimnieko uzņēmums "Eko Osta", informēja uzņēmuma pārstāvis Emīls Laškovs.

Jaunais komplekss nodrošina naftas produktus saturošo notekūdeņu un grunts attīrīšanu Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumiem 24 stundas diennaktī.

Komplekss ticis uzbūvēts divu gadu laikā ar Rīgas Brīvostas un Eiropas Infrastruktūras attīstības un modernizācijas fonda atbalstu. Kopējais projekta investīciju apjoms- divi miljoni latu.

Ņemot vērā jauno iekārtu jaudu, iespējams attīrīt līdz pat 200 000 kubikmetru naftas produktu saturošu ūdeņu gadā. Vienlaicīgi komplekss var pieņemt un attīrīt līdz pat 3000 piesārņota ūdens diennaktī.

Lai arī komplekss ticis nodots eksplutācijā pagājušajā gadā, ar pilnu jaudu tas uzsācis darbu tikai tagad, kad tikušas veiktas vietējo piesārņoto ūdeņu laboratoriskās analīzes un attīrīšanas iekārtu pielāgošana rezultātiem.

Rekonstrukcijas laikā tika ierīkota moderna laboratorija,kas nodrošina visu vienkāršo atkritumu sastāva noteikšanu. Attīrīānas iekārtu komplekss veic pilnu ar naftas produktiem piesārņoto atkritumu- ūdeņu, dažādu eļļu, piesārņotās grunts, nolietoto riepu, eļļas filtru pieņemšanu pārstrādei.

Attīrīšanas procesā atdalītie naftas atkritumi tiek atbilstoši apstrādāti un izmantoti kompleksa apsildei, kas nodrošina nepārtrauktu iekārtu darbības ciklu.

  

   

Brīvostā mācās strādāt ātrāk un zaļāk

Laura Siliņa

 

Rīgas brīvostā notika praktiskās mācības neparedzēta piesārņojuma gadījumā. Mācību laikā tika imitēta situācija, kad notikusi ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu noplūde, un ir labvēlīgi meteoroloģiskie laika apstākļi. Mācību laikā secīgi tika izieti visi glābšanas darbu posmi, avārijas seku likvidēšanā iesaistot attiecīgo dienestu darbiniekus. Mācības notika saskaņā ar darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā, un tajās piedalījās Rīgas brīvostas pārvaldes, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (VVD JIŪP) pārstāvji, SIA «Eko Osta» un AS «B.L.B. Baltijas Termināls» darbinieki.

Avārijas seku likvidācijas mācības saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 82 (05.02.2008) «Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos» Rīgas brīvosta turpmāk plāno organizēt divas reizes gadā.

Mācības notika sadarbībā ar SIA «Eko Osta», kas nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, kā arī veic kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no Rīgas ostā ienākošajiem kuģiem. Mācību laikā tika imitēta ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu noplūde no kuģa, kurš imitēja satečūdeņu nodošanu, un secīgi izieti visi darbu posmi, iesaistot attiecīgo dienestu darbiniekus avārijas seku likvidēšanā saskaņā ar iepriekš minēto darbības plānu.



Naftas produktu noplūde notikusi no kuģa «Ardu». Nekavējoties tiek izliktas bonas piesārņojuma norobežošanai, paziņots par piesārņojuma noplūdi Rīgas brīvostas kuģu satiksmes dienesta operatoriem un izsaukta SIA «Eko Osta» avārijas seku likvidācijas vienība, kas no kutera «Flora 1» veic notikuma vietas apsekošanu un situācijas novērtēšanu.		  
Kuteris «Flora 1» ir klāt, un SIA «Eko Osta» avārijas seku likvidācijas vienības vadītājs Vitālijs Rastorgujevs dod norādījumus tālākai rīcībai.

Kuterim «Flora 1» tiek dots papildu rīkojums izpētīt situāciju kuģa «Ardu» aizmugurē, jo, mainoties vēja virzienam, piesārņojums virzās uz kuģa aizmuguri.		  

Vitālijs Rastorgujevs informē SIA «Eko Osta» valdes priekšsēdētāju Andreju Laškovu un VVD JIŪP Vides aizsardzības un kontroles daļas vadītāju Juri Skrubi par turpmāko rīcību.		  
Avārijas vietā ierodas naftas produktu savācējkuģis «Rumba» un sāk akvatorijā izplūdušo naftas produktu savākšanu.

SIA «Eko Osta» vakuummašīna naftas saturošo atkritumu un šķidrumu utilizācijai. Avārijas gadījumā savāc naftas produktus no kuģa «Rumba», kā arī var veikt naftas produktu savākšanu no krasta. Krastā izliktas naftas produktus uzsūcošās bonas. Avārijas gadījumā tādas izliek arī apkārt kuģim, no kura notikusi noplūde. 		 
Naftas produktus uzsūcošās bonas un absorbējošās salvetes tiek savāktas konteineros un nogādātas attīrīšanas iekārtās.

Darbs tuvojas beigām. 		 
Rezultātu apspriešana. No kreisās: SIA «Eko Osta» valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs, AS «B.L.B. Baltijas Termināls» Darba drošības un vides aizsardzības nodaļas vadītāja Jevgeņija Segale, VVD JIŪP Vides aizsardzības un kontroles daļas vadītājs Juris Skrube, Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta vides speciāliste Daiga Slišāne, VVD JIŪP Vides aizsardzības un kontroles daļas vecākais inspektors Elmārs Brente. •

 

 www.DELFI.lv